Ja ES vēlas tikt atzīta par patiesu ģeopolitisku rīcībspēku, ar mūsu iekšējās vienotības stiprināšanu vien nebūs gana. Mums ir arī jāpārkalibē mūsu stratēģiskais kompass, saskaņotāk izmantojot mūsu politiskos un ekonomiskos instrumentus un efektīvāk apzinot ne tikai riskus, bet arī iespējas. Tāpēc kopš mana pilnvaru termiņa sākuma esmu iestājies par to, ka Eiropai ir jāpadziļina saiknes ar Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīm.

Lai panāktu nepieciešamo kvalitatīvo lēcienu, mums būs jāstiprina politiskais dialogs augstākajā līmenī. Taču, lai nodrošinātu, ka mūsu centieni ir pārliecinoši, mums ir jāpabeidz arī esošo asociācijas nolīgumu modernizācija ar Meksiku un Čīli, jāparaksta sarunās panāktais nolīgums, kas sekos Kotonū nolīgumam, ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu kopienu, jāratificē asociācijas nolīgums ar Centrālamerikas valstīm un jāfinalizē ES un Mercosur nolīgums.

Lai gan tirdzniecībai ir svarīga nozīme visos šajos nolīgumos, nevienu no tiem nevar uzskatīt tikai par tirdzniecības nolīgumu. Vissarežģītākais no šiem nolīgumiem ir nolīgums ar Mercosur, par kuru sarunas mēs esam risinājuši vairāk nekā divdesmit gadus. Lai arī, izsakoties pazīstamās tango melodijas vārdiem, varētu teikt, ka divdesmit gadi nav nekas, bet šajā gadījumā tas ir pārāk ilgs laiks.

Apmeklējot Dienvidameriku pagājušajā mēnesī, man bija iespēja tikties ar līderiem no Argentīnas, Paragvajas un Urugvajas, kas pašlaik ir Mercosur rotējošā prezidentvalsts. Nesen es apsveicu jaunievēlēto Brazīlijas prezidentu Luiz Inácio Lula da Silva viņa ievēlēšanas sakarā. Visās šajās sarunās priekšplānā izvirzījās ES un Mercosur nolīgums. ES centos darīt šiem līderiem zināmu, ka politiskā griba finalizēt šo savstarpēji izdevīgo nolīgumu ir ārkārtīgi dzīva.

Protams, vārds "stratēģisks" tiek izmantots pārmērīgi. Taču ES un Mercosur nolīguma gadījumā tas nevarētu būt vēl piemērotāks. Lai gan daži pret to iebilstu, piesaucot konfliktējošu interešu pastāvēšanu, ir pārliecinoši argumenti šā nolīguma finalizēšanai.

Pirmkārt, ES un Mercosur nolīgums ir daudz kas vairāk par tirdzniecības nolīgumu. Tas ir dziļi politisks instruments, kas ar dialoga un sadarbības sekmēšanu nostiprinātu stratēģisku aliansi starp diviem reģioniem, kuri ir vieni no pasaulē visciešāk saskaņotajiem reģioniem interešu un vērtību ziņā un kuriem ir līdzīgs redzējums par to, kāda veida sabiedrību mēs vēlamies.

Turklāt abos Atlantijas okeāna krastos mēs plānojam stiprināt savu stratēģisko autonomiju un uzlabot savu ekonomisko noturību, samazinot pārmērīgu atkarību. Neraugoties uz to, autonomija nenozīmē izolāciju. Tā drīzāk nozīmē vērtības ķēžu dažādošanu, kam, savukārt, ir nepieciešama sadarbība ar uzticamiem ekonomiskajiem un politiskajiem partneriem.

Apvienojot divus no pasaulē lielākajiem tirdzniecības blokiem, kuru kopējais iedzīvotāju skaits pārsniedz 700 miljonus, ES un Mercosur nolīgums būtu lielākais tirdzniecības nolīgums, ko ES jebkad ir noslēgusi. Tas būtu arī Mercosur pirmais visaptverošais tirdzniecības nolīgums, kas pastiprinātu grupas integrāciju.

Kopīgi noteikumi pavērtu durvis starp mūsu lielajiem tirgiem un radītu reālas iespējas abu pušu uzņēmumiem, atbalstot kvalitatīvu darbvietu radīšanu gan Eiropā, gan Latīņamerikā. Atzīstot, ka mūsu situācijās pastāv ekonomiskā asimetrija, nolīgumā ir precizēts, ka tirdzniecība tiktu atvērta pakāpeniski, tādējādi dodot attiecīgajām nozarēm laiku veikt modernizāciju un kļūt konkurētspējīgām.

Mercosur valstis uz Eiropu vēlas eksportēt vairāk, taču tās arī vēlas izvairīties no tā, ka to statuss aprobežotos ar ieguves resursu eksportētājvalstu statusu. Tās savu ražošanas un eksporta jaudu plāno attīstīt, ar inovāciju un tehnoloģiju palīdzību radot pievienoto vērtību dabas resursiem, tajā pašā laikā ievērojot stingrus sociālos un vides standartus.

Trešais arguments par labu ES un Mercosur nolīgumam ir tā potenciāls veicināt klimatrīcību un vides aizsardzību. Starp citu, politiskā vienošanās, ko ES un Mercosur panāca 2019. gadā, bija viena no pirmajām šāda veida vienošanām, kurā bija iekļauta atsauce uz Parīzes klimata nolīgumu. Tomēr Eiropā pastāv šaubas par šīs apņemšanās apmēru, jo īpaši, ņemot vērā atmežošanas paātrināšanos Amazones reģionā pēdējo gadu laikā. Eiropā ir, kas uzskata, ka autonomi ES tiesību akti būtu vienīgais uzticamais veids, kā virzīties uz priekšu. Taču mēs nevaram paši sevi izolēt un – tajā pašā laikā – mainīt pasauli. Mūsu tiesiskais regulējums ir jāpapildina ar plašāku starptautisko dialogu un sadarbību, galveno uzmanību pievēršot kopējo saistību precizēšanai un ilgtspējīgāku vērtības ķēžu veidošanai.

Jaunievēlētais prezidents Lula ir skaidri paudis vēlmi aizstāvēt Brazīlijas demokrātiju, dziedināt šīs valsts sabiedrības brūces, virzīt uz priekšu sociālā taisnīguma idejas un stimulēt ekonomiku, vienlaikus pievēršoties klimata pārmaiņām un atmežošanas problemātikai Amazones reģionā. Nolīgums ar ES šos centienus atbalstītu, veicinot zināšanu apmaiņu, uzlabojot standartus, stiprinot vides aizsardzību un ilgtspējīgus ražošanas veidus. Eiropas puse ierosinās papildu instrumentu, kurā būs precizētas mūsu kopīgās saistības vidiskās ilgtspējas jomā.

Visbeidzot, ES un Mercosur nolīgums ir nevis beigas, bet gan sākums. Tas iezīmē kopīga ceļa sākumu un rada institucionālo satvaru, kas vajadzīgs, lai atvieglinātu sadarbību daudzās savstarpējo interešu jomās, sākot no cilvēktiesību aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības līdz digitālās ekonomikas regulēšanai un cīņai pret organizēto noziedzību. Šis nolīgums stimulēs mūsu attiecības ne tikai starp valdībām un iestādēm, bet arī starp parlamentāriešiem, pilsonisko sabiedrību, uzņēmējiem, studentiem, universitātēm, zinātniekiem un radošajiem darbiniekiem.

Ir pienācis laiks atmest īstermiņa taktiku. Lielvaru pasaulē ES un Mercosur kopā veido tikai 10 % no pasaules iedzīvotāju skaita un 20 % no pasaules IKP. Ja Eiropa un Mercosur vēlas būt ietekmīgi, ES un Mercosur tirdzniecības nolīgums ir absolūta stratēģiska nepieciešamība. Brazīlijas Mercosur prezidentūra un Spānijas ES prezidentūra, kura sākas 2023. gada otrajā pusē, sniedz lielisku iespēju dot impulsu, kas vajadzīgs ES un Mercosur attiecībām.